Vai olbaltumvielas pasargā no mirdzaritmijas?

Saskaņā ar jaunu pētījumu izskatās, ka palielināts olbaltumvielu patēriņš ievērojami samazina priekškambaru fibrillācijas jeb mirdzaritmijas risku sievietēm. Īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma sievietēm.

Uzturā patērējot nedaudz vairāk olbaltumvielu nekā Amerikas Savienotajās Valstīs ieteicamās dienas devas, sievietēm novēroja ievērojami mazāk priekškambaru fibrillācijas (mirdzaritmijas) salīdzinājumā ar tām sievietēm, kuras patērēja mazāk olbaltumvielu. Šis ir pavisam jauns pētījums, kuram vajadzēja tikt prezentētam ASV kardioloģijas asociācijas ACC konferencē un Pasaules kardioloģijas kongresā (koronavīrusa pandēmijas dēļ kongress tika prezentēts virtuāli).

Sākotnēji tika pētīta iespējama saistība starp olbaltumvielu uzņemšanu un priekškambaru fibrillācijas rašanos. Vecāka gadagājuma sievietes gadā var zaudēt apmēram 200 g beztauku ķermeņa masas. Šī iemesla dēļ seniorēm ir īpaši nozīmīgi palielināt uzturā olbaltumvielu daudzumu, tādā veidā nodrošinot kaulu veselību.

ASV un Vācijā ieteicamā olbaltumvielu dienas deva pieaugušajiem ir 0.8 g uz 1 kg ķermeņa masas. Sākot no 65 gadu vecuma, saskaņā ar vācu speciālistu biedrību ieteikumiem, olbaltumvielu patēriņš uzturā būtu jāpalielina - 1 g olbaltumvielu uz 1 kg ķermeņa masas.

Lielāks olbaltumvielu patēriņš uzturā samazināja priekškambaru fibrillācijas risku par 8%.

Dr. Daniels Gerbers no Stenfordas universitātes Kalifornijā ir pētījuma galvenais autors. ACC preses paziņojumā viņš ziņoja, ka: “pētījuma dalībniecēm, kuras uzturā uzņēma mazāku daudzumu olbaltumvielas (šajā gadījumā ap 0,8 g uz 1 kg ķermeņa masas), tika novērots vislielākais priekškambaru fibrillācijas biežums”. “Lielāks olbaltumvielu patēriņš darbojās protektīvi, pat izslēdzot faktorus, kas fibrillācijas biežumu varētu samazināt”, viņš uzsvēra.

Šīs sekundārās analīzes dati tika iegūti no “Women’s Health Initiative (WHI)” vairāk nekā 99 000 sievietēm, kur vidējais dalībnieču vecums bija 64 gadi.

Rezultāti: sievietēm, kuras dienā patērēja no 58 līdz 74 g olbaltumvielu novēroja par 5 līdz 8% retāku priekškambaru fibrillāciju nekā tām, kuras patērēja mazāk olbaltumvielu. Tomēr, patērējot vairāk nekā 74 g, šī atšķirība vairs nebija tik ievērojama.

Divas olas dienā vairāk.

Pēc Dr. Gerbera teiktā, daudzums, kas rada izšķirošo atšķirību, ir salīdzinoši mazs. “Mēs runājam par 10 līdz 20 g lielāku olbaltumvielu patēriņu dienā, kas aptuveni atbilst 110 g vistas krūtiņas vai laša, tasei grieķu jogurta vai divām olām. Protams, tam vajadzētu būt sirds veselībai draudzīgam ēdieniem, nevis tādam, kas satur daudz piesātināto taukskābju, holesterīnu un cukuru”, viņš sacīja.

Vairāk nekā 21 000 dalībnieču attīstījās priekškambaru fibrillācija.

Desmit gadu novērošanas periodā vairāk nekā 21 000 pētījuma dalībnieču (21,3 %) attīstījās priekškambaru fibrillācija (mirdzaritmija). No pētījuma tika izslēgtas pacientes ar jau esošu priekškambaru fibrillāciju. Sieviešu olbaltumvielu patēriņš tika noteikts, izmantojot anketas. Lai apstiprinātu atbildes, tika izmantoti arī pārbaudīti urīna testi. Pētnieki sadalīja sievietes četrās grupās atkarībā no olbaltumvielu patēriņa daudzuma un pēc tam pārbaudīja, vai viņām nav attīstījusies priekškambaru fibrillācija.

Ievērojami zemāks priekškambaru fibrillācijas risks, patērējot 58 līdz 74 g olbaltumvielu dienā, saglabājās arī pēc tam, kad pacientes tika grupētas pēc vecuma, tautības, izglītības un citiem kardiovaskulāriem riska faktoriem, piemēram, ķermeņa masas indeksa (ĶMI), smēķēšanas stāvokļa, fiziskām aktivitātēm vai iepriekšējām slimībām. Gerbers un kolēģi norāda uz nepieciešamību uzlabot cilvēku izpratni par uzturu un izglītību. Ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noskaidrotu, vai olbaltumvielu patēriņa izmaiņas var arī prospektīvi samazināt priekškambaru fibrillāciju un kādi faktori ietekmē šīs attiecības, sacīja pētnieki.

Literatūras avots

Gerber D et al. Dietary Protein Intake and Incident Atrial Fibrillation in Postmenopausal Women from the Women’s Health Initiative. Vorgestellt beim Kongress der Amerikanischen Fachgesellschaft für Kardiologie und Weltkardiologenkongress (ACC/WCC) 2020. Doi: 10.1016 / S0735-1097 (20) 30551-9