KO IESĀKT AR PAAUGSTINĀTU HOLESTERĪNU? KAS IR SATRAUCOŠI SKAITĻI? KAS pacientiem būtu jāzina par statīniem.
Ja Tavs ZBL-H ir > 4,9 mmol/l (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns jeb “sliktais holesterīns”), tad Tu gan pēc Amerikas, gan pēc Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijām piederi pie AUGSTAS kardiovaskulārā riska grupas. Labāk tad ir uzmeklēt kardiologu, lai laicīgi novērstu kardiovaskulāras saslimšanas attīstību!
Jāatceras, ka pareizs uzturs noteikti ir pamatā holesterīna vielmaiņas traucējumu ārstēšanā, tomēr var ietekmēt holesterīnu salīdzinoši maz. Bieži praksē redzam pacientus, kuriem nav liekais svars, ēd diezgan pareizi, bet holesterīns ir satraucošā līmenī - tas liecina visdrīzāk par iedzimtiem vielmaiņas traucējumiem.
Ja ZBL-H ir robežās starp 3 un 4,9 mmol/L, tad kardiologs aprēķinās Jūsu 10 gadu risku saslimt ar fatālām kardiovaskulārām saslimšanām (praksē tiek lielākoties izmantots, vai nu ESC SCORE vai ASCVD Risk Estimator). Atkarībā no šī riska tiek izstrādāta stratēģija, kādi tālāki pasākumi būtu veicami.
Ārstēšanā galvenokārt tiek izmantoti medikamenti, ko saucam par “statīniem”. Statīni ir HMG-CoA reduktāzes inhibitori. HMG-CoA spēlē centrālu lomu holesterīna ražošanā.
“Mūsdienās ir arvien vairāk medicīniskas dezinformācijas, kas tiek maskēta kā "fakts"" - saka ārsts Francois Schiele, galvenais kardiologs Besancon Universitātes slimnīcā, Francijā. "Par statīniem izplatītie nepatiesie ziņojumi ir ne tikai maldinoši, bet arī pilnīgi bīstami." Statīni, kurus bieži dēvē par “zelta standartu” augsta kaitīgā holesterīna līmeņa vai ZBL-H (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna) līmeņa ārstēšanai, ir vienas no pasaulē visplašāk lietotajām zālēm. Pirmo reizi izdalīti 1987. gadā, tos katru dienu lieto vairāk nekā 200 miljoni cilvēku visā pasaulē, un tie ir parādījuši sevi kā droši un efektīvi vismaz 27 lielos randomizētos, klīniskos pētījumos, katrā iesaistot vismaz 1000 pacientus. Publicētā metaanalīze atklāja, ka par katru ZBL samazinājumu par 1 mmol/l katru gadu samazinājās kardiovaskulārās nāves, sirds infarkta vai insulta risks par 21 procentiem. Šīs zāles ir tik svarīgas un uzticamas, ka viens no visbiežāk sastopamajiem statīniem ir pat iekļauts Pasaules Veselības organizāciju būtisko zāļu saraksta 2019. gada izdevumā. Un tomēr informācijas laikmetā statīni ir kļuvuši par nepareizas informācijas laikmeta upuriem. Pretinieki, kas vēlas publicitāti, cik vien iespējams, izvirza aizvien maldinošākas ziņas pret šīs klases medikamentiem. "Patiesā traģēdija šeit ir tāda, ka cilvēku maldinātāji, kuru apgalvojumi ir atkal un atkal pierādīti kā viltus daudzus gadus ilgušos plašos pētījumos, apdraud cilvēku dzīvi," sacīja Leipcigas Universitātes slimnīcas kardioloģijas priekšsēdētājs profesors Ulrihs Laufs.
Daži no maldinošajiem apgalvojumiem un pārbaudītie fakti:
MĪTS: Holesterīns nav slikts. Tas pieder pie fundamentāliem taukiem, kas nepieciešami mūsu šūnu veidošanai. Mēs nevaram dzīvot bez tiem.
FAKTS: Holesterīns pats par sevi patiešām ir būtisks dzīvībai. Bet ZBL holesterīns asinīs rada tauku nogulsnes, ko sauc par aterosklerotiskām plātnītēm. Šīs plātnītes var ierobežot asinsriti, kas savukārt var sabojāt orgānus vai izraisīt sirds infarktu vai insultu. Gandrīz 3 miljoni nāves gadījumu visā pasaulē katru gadu ir saistīti ar augstu ZBL holesterīna līmeni.
MĪTS: “Sliktajam”- jeb ZBL-holesterīna līmenim nav saistības ar sirds infarktu biežumu.
FAKTS: Visā Pasaulē aptuveni 33% koronāro sirds slimību gadījumu var attiecināt uz augstu holesterīna līmeni. Vairāk nekā pusei eiropiešu (54%) ir augsts ZBL holesterīna līmenis. Pieaugušajiem vecumā no 35 līdz 55 gadiem, pat ja viņi citādi ir veseli, katra desmitgade, kad viņi dzīvo ar augstu holesterīna līmeni, palielina viņu izredzes saslimt ar sirds slimībām par 39%. Vācijā ir viens no augstākajiem holesterīna līmeņiem Pasaulē un tā ir otrajā vietā starp valstīm ar augstiem ienākumiem no sirds išēmiskās slimības izraisīto nāves gadījumu skaita. Šeit jāpiemin, ka Latvijā mirstība ir daudz augstāka un esam starp visām Eiropas valstīm “pašā augšgalā”. Vācija tomēr vienalga pieder pie zema kardiovaskulārā riska zonas, bet Latvija pieder pie augsta kardiovaskulārā riska zonas.
MĪTS: Augsts ZBL holesterīns ir mazāk bīstams nekā daudzi citi faktori, tostarp neaktivitāte, smēķēšana un aptaukošanās. Mums vispirms ir jāizmaina šīs lietas mūsu dzīvē.
FAKTS: “Visi šie faktori veicina sirds asinsvadu saslimšanas risku," sacīja profesors Stefans Gīlens, bijušais Eiropas Preventīvās kardioloģijas asociācijas prezidents. “Ir ļoti svarīgi atteikties no smēķēšanas, būt fiziski aktīvam un pievērst uzmanību uztura paradumiem. Bet dzīvesveida izmaiņas parasti samazina holesterīna līmeni tikai par 5 līdz 10 procentiem. Cilvēkiem ar augstu ZBL holesterīna līmeni ir nepieciešams vairāk. Paaugstinātas fiziskās aktivitātes un statīnu terapijas apvienošana ievērojami samazina mirstības risku un, iespējams, ir ideāla kombinācija."
MĪTS: Statīnu blakusparādību risks nav to vērts.
FAKTS: Visizplatītākā statīnu lietotāju ziņotā blakusparādība ir muskuļu sāpes (mialģija), kas rodas mazāk nekā 1 procentam pacientu un kuras bieži samazinās, pārejot uz citu statīnu. Dažkārt ir ziņots par smagākām blakusparādībām, tostarp 2. tipa cukura diabētu, Alcheimera slimību un vēzi, taču pierādījumi ir vāji vai nepareizi interpretēti. Statīni patiešām var nedaudz paaugstināt cukura līmeni asinīs. Bet, lai attīstītos 2. tipa cukura diabēts statīna dēļ, pacientam iepriekš jau vajadzētu būt ievērojamam pirmsdiabēta stāvoklim. Tas notiek tikai aptuveni 1 procentam pacientu ar pirmsdiabētu, kuri lieto zāles. Alcheimera slimību pētījumā, kas nesen publicēts Amerikas Kardioloģijas koledžas žurnālā, neatrada saistību starp statīnu lietošanu un atmiņas vai domāšanas spēju samazināšanos. Pat otrādi, pacienti, kuri lieto statīnus sirds saslimšanas dēļ un kuriem ir ģenētiska nosliece uz Alcheimera slimību, dažos atmiņas testos faktiski guva labākus rezultātus. Tiek rekomendēts, ja, lietojot statīnus, rodas atmiņas problēmas, nepārtraukt tos lietot, bet konsultēties ar savu ārstējošo ārstu. Iespējams, ka šiem atmiņas traucējumiem ir citi iemesli.
MĪTS: Tiem, kas lieto statīnus, vienkārši jāpārtrauc to lietošana.
FAKTS: Publicētie pētījumi ir parādījuši, ka pacienti, kuri lieto statīnus un kuriem ir sirds un asinsvadu slimību risks, palielina šo risku, ja pārtrauc zāļu lietošanu. Vienā nozīmīgā pētījumā, kurā piedalījās 28 000 pacienti, atklājās, ka 3 no 10 pārtrauca lietot statīnus, jo viņi uzskatīja, ka muskuļu sāpes rodas no zāļu lietošanas. Rezultāts: 8,5% četru gadu laikā piedzīvoja sirds infarktu vai insultu, salīdzinot ar 7,6%, kuri turpināja lietot zāles. Un ir labi pierādījumi tam, ka statīnu lietošanas priekšrocības saglabājas arī vecumdienās.
Atsauces:
ESC 2019. gada dislipidēmijas vadlīnijas
2019 ACC/AHA Guideline on the Primary Prevention of Cardiovascular Disease