— Trauksme, izdegšana un digitālais laikmets: kā palīdz kognitīvi biheiviorālā terapija

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku vēršas pēc psiholoģiskā atbalsta, jo dzīves temps, sabiedrības gaidas un nepārtrauktā digitālā klātbūtne var radīt paaugstinātu spriedzi un emocionālas grūtības. Psihoterapija kļuvusi par svarīgu resursu gan akūtu psiholoģisko ciešanu, gan ikdienas līdzsvara uzturēšanā. Par šodienas aktualitātēm un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) iespējām stāsta Dr. Federa Centra kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Inga Supe.

Pacientu problemātika un mainīgās vajadzības
Pie psihoterapijas speciālista cilvēki vēršas dažādu iemeslu dēļ – tās var būt traucējošas negatīvas domas, grūtības regulēt emocijas, impulsivitāte, depresijas vai trauksmes pazīmes, kā arī attiecību sarežģījumi, kas ietekmē iekšējā līdzsvara sajūtu. Pēdējo gadu laikā pieaug arī klientu skaits ar motivācijas trūkuma saistītām grūtībām, kas nereti atspoguļo plašākas dzīves kvalitātes un līdzsvara problēmas.

Kognitīvi biheiviorālās terapijas pieeja
KBT sākas ar rūpīgu grūtību izpēti – terapeits un klients kopā analizē klienta dzīves situācijas, automātiskās domas, emocijas, ķermeņa sajūtas un tipiskās uzvedību reakcijas. Svarīgi ir arī izprast, kā šī uzvedība sniedz īstermiņa vai ilgtermiņa ieguvumus, kas to uztur un kā tā veidojusies klienta dzīves gaitā. Terapeitiskās attiecības un drošības izjūta ir pamats tālākam darbam, kas vērsts uz domāšanas paplašināšanu, ja nepieciešams, tad arī negatīvu pieredžu pārstrādi un jaunu prasmju apguvi – atbilstoši klienta izvirzītajam mērķim.

Trauksme un izdegšana jauniešu vidū
Jaunieši vai viņu vecāki arvien biežāk uzrunā psihoterapijas speciālistus saistībā ar trauksmes un izdegšanas pazīmēm. KBT praksē pirmais solis ir izprast faktorus, kā šīs grūtības ir attīstījušās un kas tās uztur. Trauksmes pamatfunkcija ir signalizēt par iespējamu apdraudējumu, tādēļ sākotnēji svarīgi apzināties, kādās situācijās tā rodas un kas tiek uztverts kā bīstams. Terapeitiskais darbs ietver domāšanas paplašināšanu, stresa vadības metožu apguvi, sociālo prasmju attīstīšanu un dažkārt arī apslēptu sēru izsāpēšanu. Izdegšana bieži ir rezultāts plašākām grūtībām, tai skaitā dziļāk iesakņotiem uzskatiem, piemēram, ka cilvēks ir vērtīgs un mīlēts tikai caur pārmērīgu darbu. Katram klientam šie iemesli ir individuāli, tādēļ terapija nav mehāniska, bet gan pielāgota cilvēka  vajadzībām.

Digitālās tehnoloģijas – draugs vai izaicinājums?
Digitālo tehnoloģiju un sociālo tīklu ietekme uz mentālo veselību ir daudzslāņains jautājums. No vienas puses, tie var sniegt pozitīvu pienesumu, ja to lietošana ir jēgpilna un līdzsvarota. No otras – pārmērīga iesaiste bieži notiek, piemēram, uz fiziskās veselības vai sociālo prasmju rēķina, kas, savukārt, ietekmē arī emocionālo labsajūtu. Tādēļ būtiski izvērtēt, cik apzināti un līdzsvaroti tiek izmantotas viedierīces.

Trīs vienkāršas tehnikas stresa mazināšanai
Ikdienā emocionālo līdzsvaru var stiprināt ar dažām vienkāršām, bet būtiskām metodēm:

1. Runāt par savām grūtībām un lūgt palīdzību: atklātība ir pirmais solis ceļā uz atbalstu.
2. Praktizēt apzinātības un stresa vadības prasmes: regulāra treniņa rezultātā šīs prasmes kļūst par dabisku un pieejamu resursu krīzes situācijās.
3. Pieņemt, ka pārmaiņas prasa laiku un disciplīnu: pat vienkāršas elpošanas tehnikas var būt efektīvas, ja tās tiek praktizētas regulāri.

Psihoterapija nav tikai glābšanas riņķis krīzes situācijās, tā var kļūt par vērtīgu dzīves kvalitātes uzlabošanas instrumentu. Kognitīvi biheiviorālā terapija sniedz strukturētu, bet vienlaikus elastīgu pieeju, kas var palīdzēt klientam atrast sev piemērotāko ceļu uz emocionālo līdzsvaru. Kā uzsver Inga Supe, vērtīgi ir apzināties, ka mūsdienās psiholoģiskais atbalsts ir pieejams un tā ir viena no iespējām mācīties izprast sevi un apzināt  savu lomu mijiedarbojoties ar  apkārtējo pasauli.