Ķermeņa pletizmogrāfija

Ķermeņa pletizmogrāfija ir plaušu funkcionālās diagnostikas izmeklējums, kas ļauj noteikt tādus plaušu parametrus, kurus spirometrijas laikā nav iespējams izmērīt. Tā precīzi nosaka plaušu kopējo un reziduālo tilpumu, kā arī elpceļu pretestību, padarot to par neaizstājamu rīku dažādu elpošanas sistēmas slimību diagnostikā.

Kā norit izmeklējums?

1. Pacients tiek ievietots pletizmogrāfijas kamerā, kas reģistrē gaisa tilpuma, spiediena un pretestības izmaiņas plaušās. Pacienta atrašanās speciālajā kabīnē izmeklējuma laikā ļauj ļoti precīzi izmērīt spiediena un tilpuma izmaiņas elpošanas laikā.
2. Elpošanas testi – pacients elpo caur speciālu iemuti, veicot vairākus elpošanas manevrus (dziļas ieelpas, izelpas un īpašus spiediena testus). Ierīce reģistrē dažādos plaušu funkcionālos parametrus.
3. Ārsts izvērtē iegūtos rezultātus un spriež par iespējamiem traucējumiem, ja tādi ir.

Elpošanas manevru veikšanas laikā, pacients var just īslaicīgu galvas reiboni, nogurumu vai paātrinātu sirdsdarbību. Šīs sajūtas rodas dziļās, straujās elpošanas, izmeklējuma laikā, dēļ.

Kam nepieciešams šis izmeklējums?

• Personām ar aizdomām vai apstiprinātām dažādām plaušu slimībām, piemēram, bronhiāla astma, HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība), bronhektāzes (bronhektātiskā slimība), intersticiālas plaušu slimības, sarkoidoze u.c.
• Cilvēkiem, kuriem ir elpas trūkums, klepus ar vai bez krēpām, trokšņi plaušās, smēķētājiem, veipotājiem, kā arī pasīvajiem smēķētājiem un pasīvajiem veipotājiem. 
• Pacientiem, ar zināmu plaušu slimību, kuriem nepieciešams izvērtēt slimības ārstēšanas efektivitāti. 

Kad plaušu funkcionālos testus neveic?

Plaušu funkcionālos testus nevar veikt gadījumos, ja pēdējo 4 nedēļu laikā bijusi:

• Krūškurvja vai vēdera dobuma operācija.
• Pneimotorakss.
• Miokarda infarkts.
• Deguna, deguna blakusdobumu vai auss infekcija.
• Deguna, deguna blakusdobumu vai auss operācija.
• Acu operācija.
• Galvas smadzeņu operācija.
• Galvas smadzeņu satricinājums.

Vai pacientam ir paaugstināts veselības risks:

• Galvas smadzeņu asinsvadu, aortas vai citu asinsvadu aneirisma.
• Iepriekš bijis samaņas zudums, klepus lēkmes vai spēcīgas izelpas.
• Nesen bijusi asinssplaušana (vai tā ir šobrīd).
• Smagas pakāpes arteriālā hipertensija.
• Nekontrolēta pulmonālā hipertensija.

Sagatavošanās pirms izmeklējuma:

• Atturēties no smēķēšanas un apreibinošu vai narkotisku vielu lietošanas vismaz 24 stundas.
• Neēst smagas maltītes 2–3 stundas pirms izmeklējuma.
• Izvairīties no intensīvas fiziskas slodzes pirms izmeklējuma.
• Ierasties uz izmeklējumu ērtā, brīvā apģērbā, īpaši attiecībā uz ķermeņa augšdaļas apģērbu, lai tas netraucētu veikt dziļas un straujas elpošanas manevrus.
• Konsultēties ar ārstu par medikamentiem, kas var ietekmēt rezultātus.

Kāpēc izvēlēties ķermeņa pletizmogrāfiju?

• Precīzāka diagnostika – sniedz rezultātus par plaušu funkcionālajiem parametriem, kurus nevar noteikt spirogrāfijas laikā.
• Neinvazīvs un nesāpīgs izmeklējums.
• Ātra procedūra – izmeklējums ilgst aptuveni 15–30 minūtes.

​​Pirms izmeklējuma jābrīdina medicīnas personāls, ja Jums ir arteriāla hipotensija, sirds ritma traucējumi, dekompensēta sirds mazspēja vai nestabila stenokardija; ja nesen ir bijusi plaušu embolija, ja patreiz slimojat ar tuberkulozi vai citu elpceļu infekcijas slimību un/vai saņemiet zāles šīs slimības ārstēšanai; ja Jums patreiz ir mutes gļotādas bojājumi vai asiņošana no mutes dobuma, kā arī, ja esat ir grūtniece.