Spirogrāfija ar bronhodilatācijas testu

Spirogrāfija ar bronhodilatācijas testu ir elpošanas sistēmas funkcionāls izmeklējums, kas palīdz novērtēt plaušu darbību un identificēt iespējamu elpceļu funkcijas traucējumu. Šis tests ir īpaši svarīgs bronhiālas astmas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) un citu elpceļu slimību diagnosticēšanā un ārstēšanas efektivitātes novērtēšanā.  

Kā norit izmeklējums?  

1. Spirogrāfija – pacients atkārtoti veic manevrus ar dziļu ieelpu un izelpu, kuras pirmā sekundē tiek veikta maksimāli forsēta, dziļa, strauja gaisa izpūšsana ar sekojošu garu izelpas turpinājumu vismaz sešu sekunžu garumā. Ieelpa un izelpa tiek veikta speciālā iekārtā, kas mēra gaisa plūsmas ātrumu un tilpumu.  

2. Bronhodilatatora ieelpošana – pēc spirogrāfijas veikšanas pacientam tiek dots inhalējams medikaments – bronhodilatators, kas paplašina elpceļus. Pēc bronhodilatatora ieelpošanas pacientam ir jāuzgaida, lai pēc noteikta laika atkārtoti veiktu spiromgrāfiju. 

3. Atkārtota spirogrāfija – pēc noteikta laika izmeklējums tiek veikts atkārtoti, lai izvērtētu iespējamas izmaiņas funkcionālajos parametros.  

Elpošanas manevru veikšanas laikā, pacients var just īslaicīgu galvas reiboni, nogurumu vai paātrinātu sirdsdarbību. Šīs sajūtas rodas dziļās, straujās elpošanas, izmeklējuma laikā, dēļ.

Kam nepieciešams šis izmeklējums?  

• Personām ar aizdomām vai apstiprinātām dažādām plaušu slimībām, piemēram, bronhiāla astma, HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība), bronhektāzes (bronhektātiskā slimība), intersticiālas plaušu slimības, sarkoidoze u.c.
• Cilvēkiem, kuriem ir elpas trūkums, klepus ar vai bez krēpām, trokšņi plaušās, smēķētājiem, veipotājiem, kā arī pasīvajiem smēķētājiem un pasīvajiem veipotājiem. 
• Pacientiem, ar zināmu plaušu slimību, kuriem nepieciešams izvērtēt slimības ārstēšanas efektivitāti. 
• Sportistiem un fiziski aktīviem cilvēkiem, kuri vēlas pārbaudīt savu plaušu kapacitāti.

Kad plaušu funkcionālos testus neveic?

Plaušu funkcionālos testus nevar veikt gadījumos, ja pēdējo 4 nedēļu laikā bijusi:

• Krūškurvja vai vēdera dobuma operācija.
• Pneimotorakss.
• Miokarda infarkts.
• Deguna, deguna blakusdobumu vai auss infekcija.
• Deguna, deguna blakusdobumu vai auss operācija.
• Acu operācija.
• Galvas smadzeņu operācija.
• Galvas smadzeņu satricinājums.

Vai pacientam ir paaugstināts veselības risks:

• Galvas smadzeņu asinsvadu, aortas vai citu asinsvadu aneirisma.
• Iepriekš bijis samaņas zudums, klepus lēkmes vai spēcīgas izelpas.
• Nesen bijusi asinssplaušana (vai tā ir šobrīd).
• Smagas pakāpes arteriālā hipertensija.
• Nekontrolēta pulmonālā hipertensija.

Sagatavošanās pirms izmeklējuma:

• Atturēties no smēķēšanas un apreibinošu vai narkotisku vielu lietošanas vismaz 24 stundas.
• Neēst smagas maltītes 2–3 stundas pirms izmeklējuma.
• Izvairīties no intensīvas fiziskas slodzes pirms izmeklējuma.
• Ierasties uz izmeklējumu ērtā, brīvā apģērbā, īpaši attiecībā uz ķermeņa augšdaļas apģērbu, lai tas netraucētu veikt dziļas un straujas elpošanas manevrus.
• Konsultēties ar ārstu par medikamentiem, kas var ietekmēt rezultātus.

​​Pirms izmeklējuma jābrīdina medicīnas personāls, ja Jums ir arteriāla hipotensija, sirds ritma traucējumi, dekompensēta sirds mazspēja vai nestabila stenokardija; ja nesen ir bijusi plaušu embolija, ja patreiz slimojat ar tuberkulozi vai citu elpceļu infekcijas slimību un/vai saņemiet zāles šīs slimības ārstēšanai; ja Jums patreiz ir mutes gļotādas bojājumi vai asiņošana no mutes dobuma, kā arī, ja esat ir grūtniece.